"Vienmēr ir kas tāds, par ko būt pateicīgam" - māksliniece Māra Skuja

4. okt. 2022, Nav komentāru

Mani ar Māru saveda briesmīgi nežēlīgais notikums pasaulē - karš. Lai arī pāris gadus atpakaļ kaut kādu cilvēku vai notikumu dēļ viņa mani sociālajos tīklos uzaicināja draudzēties, mēs tomēr bijām divas svešinieces. Un tad manā notikumu plūsmā uznira viņas radītais attēls par karu. Šis zīmējums bija tik spēcīgs, ka devos aplūkot lapu no kurienes tas nācis, joprojām es nezināju kas tā ir par Māru. Un šeit es atklāju "Tautumeitu", kas ir tapusi par mūsu pastkarti. Sākām sarakstīties, un pamazām Māra man ieguva seju, būtību. Man ir gods ar Typical Latvian atgādināt Latvijai par tās talantīgajiem cilvēkiem, kuri neliek uzsvarus uz savām veselības problēmām, bet gan darbiem.

Kā sākās Tavas attiecības ar mākslu?

Jau agri bērnībā. Zīmēšana bija pašsaprotama izklaide, es varēju stundām ilgi zīmēt, krāsot, lasīt un darīt kaut ko savā nodabā.

Par kāda veida, stila mākslinieci Tu pati sevi uzskati?

Godīgi sakot, man reizēm šķiet savādi domāt par sevi kā mākslinieci. Es protu nedaudz dziedāt un man patīk to darīt, taču es tādēļ nesaucu sevi par dziedātāju.

Tomēr, domājot par stilu, kādreiz man svarīgākais mērķis bija zīmēt reālistiski, pat hiperreālistiski. Pašlaik vairāk eksperimentēju ar krāsām un dažādiem piederumiem – rapidogrāfiem, ūdenskrāsām, marķieriem.

Kā Tevi kā mākslinieci ir ietekmējusi invaliditāte?

Es teiktu, ka tas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kādēļ es izvēlējos mākslu. Ja man nebūtu invaliditātes, noteikti būtu pievērsusies aktīvākiem hobijiem, dažādiem sporta veidiem. Bērnībā man ļoti patika balets, bet tas bija tāls un nesasniedzams sapnis.

Ja Tev būtu sevi abstrakti jāuzzīmē, ko Tu zīmētu? Kas ir Māra caur mākslas prizmu?

Man nāk prātā planētas un galaktikas. Tāds neliels juceklis, planēta ar saviem iedzīvotājiem un saviem noteikumiem, kurus citi vēl nav iepazinuši un varbūt tā arī ir pārāk liela, lai to visu varētu iepazīt.

Ko Tev nozīmē iespēja izlikt savu dvēseli šādā veidā uz papīra, molberta? Ko Tev tas dod?

Tu jau pareizi saki par dvēseles izlikšanu. Manos darbos cilvēki pārsvarā apbrīno tehnisko izpildījumu, bet es pati domāju par kādu emociju, kas ir bijusi darba pamatā. Esmu bieži izjutusi, ka citi zīmēšanu uztver kā priekpilnu nodarbi un jautā “Kad taps jauns darbs?”, bet to emocionālo procesu jau nevar pasteidzināt. Reizēm impulss nāk no kādas negaidītas situācijas.

Zīmēšana man nav tikai nodarbe labai laika pavadīšanai vai prasmju pilnveidei, biežāk esmu pievērsusies zīmēšanai tad, kad ir sakrājies par daudz emociju. Ar mākslu un papīru ir kā ar dzīvniekiem – tie uzklausīs stāstu un nenosodīs.

24.februāris ir lielai daļai licis daudz ko pārvērtēt un paskatīties uz savu dzīvi ar citām acīm. Tāpēc jautāšu Tev, ko Tev nozīmē Latvija?

Es teiktu, ka Latvija man nozīmē visu – mājas, ģimeni, draugus, izglītību, iespējas. Visu, kas man ir, esmu ieguvusi šeit. Visvairāk Latvijā es novērtēju mieru un saikni ar dabu. Poētiski runājot, Latvija man nozīmē ar basām kājām izbrist ziedošas pļavas vasarā, noreibt no krāsu virpuļa rudenī, klusiņām vērot sniegpārslas ziemas vakarā un uzplaukt jaunām idejām un sapņiem pavasarī.

Kā dzīve Latvijā, un pati Latvija ietekmē Tavu mākslu?

Jebkura vieta un pieredze ietekmē to, ko mēs darām un radām. Vislielākā ietekme noteikti nāk no Latvijas skaistās dabas un tradīcijām, kultūras simboliem. Arī pastkartes, kuras nopērkamas Typical Latvian veikalā, ir spilgts piemērs šai ietekmei!

Ja atdalām Tevi no mākslas, un mākslinieces Māras vietā stājas vienkārši Māra? Tad kāda ir Māras ikdiena? Ko dari ikdienā?

Es ikdienā strādāju Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā, es esmu projektu asistente, kas savā būtībā ietver to, ka daru visdažādākās lietas – veidoju vizuālos materiālus, gatavoju rakstus mājaslapai, rūpējos, lai arī mazie darbi būtu apdarīti un viss būtu savās vietās.

Redzu, ka esi sociāli aktīvs cilvēks, un Tev ir svarīgi dažādi sociālie jautājumi, svarīgi ir nestāvēt malā. Kāpēc? Vai tici, ka lielām pārmaiņām pietiek ar vienu cilvēku?

Cilvēki diezgan bieži ir neizpratnē – nu kāpēc jādara kaut kas brīvprātīgi? Man drīzāk gribas atbildēt ar pretjautājumu – kāpēc varētu būt svarīgi stāvēt malā? Es domāju, ka lielām pārmaiņām nepietiek ar vienu cilvēku, bet lielas pārmaiņas noteikti var sākties ar viena cilvēka rīcību. Mēs visi dzīvojam uz vienas planētas un katras rīcības sekas vairāk vai mazāk ietekmē mūs visus. Rūpējoties par apkārtējiem, mēs rūpējamies, lai visiem būtu labāk.

Par ko sapņo māksliniece Māra, un par ko sapņo vienkārši Māra?

Māksliniece Māra noteikti sapņo iegādāties jaunus mākslas materiālus, piezīmēt pilnas burtnīcas ar zīmējumiem, izveidot savu personālizstādi un sarīkot svētkus par godu tās atvēršanai, kā arī izdot savu grāmatu. Un tad ir viens sapnis, kas jau ir piepildījies – radīt produktus ar savu mākslu, kurus var iegādāties Typical Latvian veikalā!

Vienkārši Māra sapņo par to, lai mēs kļūtu cits pret citu iecietīgāki un patiešām pieņemtu dažādību. Diemžēl mēs vairāk iestājamies par dažādību uz papīra, bet realitātē aizmirstam, ka, lai mēs katrs augtu, attīstītos un sniegtu labāko no sevis, nepieciešama atšķirīga pieeja. Mēs taču nedusmojamies uz dārzeņiem, ja dažiem no tiem vajag vairāk saules vai ēnas vai tie jālaista biežāk nekā citi?

MĀKSLINIECE MĀRA SKUJA (28)

Izglītība:

Profesionālais bakalaura grāds materiālu tehnoloģijā un dizainā, Rīgas Tehniskā universitāte

Sasniegumi:

Sadarbībā ar NVO “Piepildīto sapņu istaba” izstrādāts mācību materiāls “Embodied change”, kas ietver komplektu ar asociatīvajām kārtīm. (2019)
Viena no māksliniekiem apgāda Zvaigzne ABC izdotajā grāmatā, kas veltīta Latvijas simtgadei: “Latviešu tautas pasakas. 100 pasakas. 100 mākslinieki”. (2018)
2015. gadā biju viena no autorēm, kuras darbi bija apskatāmi Cēsu Izstāžu namā.
Senāk piedalījos starptautiskos mākslas konkursos, kuros ieguvu godalgotas vietas. Pirmo apbalvojumu saņēmu 2012. gadā, kad ieguvu bronzas medaļu starptautiskajā bērnu un jauniešu mākslas konkursā “Varavīksne” un tiku uzaicināta uz pateicības pasākumu Latvijas Ārlietu ministrijā. Pēcāk sekoja vēl citi konkursi – 1. vieta starptautiskajā vizuālās mākslas konkursā “Putni Latvijā” (2013) un atzinība starptautiskajā vizuālās mākslas konkursā “Es dzīvoju pie jūras” (2014).

Māra kā cilvēks:

Kafijas, mūzikas un rudens cienītāja. Vienādās devās ar mierīgām aktivitātēm nepieciešami arī spontāni piedzīvojumi, pārsteigumi un aktīvā atpūta.

Dzīves moto:

Vienmēr ir kas tāds, par ko būt pateicīgam.

Māras novēlējums cilvēkiem BEZ invaliditātes:

Izturieties pret ikvienu cilvēku ar tādu pašu sapratni un laipnību, kā jūs izturaties pret tiem, kuri nonākuši acīmredzamās grūtībās. Mums ikdienā līdzās ir ļoti daudz cilvēku ar neredzamo invaliditāti un jūs varat par to pat neuzzināt, taču tas nenozīmē, ka šiem cilvēkiem ir viegla ikdiena.

Māras novēlējums cilvēkiem AR invaliditāti:

Ja jūs redzat netaisnību, nenosodiet citus, palīdziet viņiem to saprast un atrisināt. Izaicinājumi, kuri skar cilvēkus ar invaliditāti, nav vienīgie, kas mūsdienu pasaulē jāsakārto, arī cilvēki bez invaliditātes iet cauri dažādām grūtībām, kuras, savukārt, var nebūt jūsu ikdienas redzeslokā.

Līdzi Mārai vari sekot:

www.maraskuja.art
Instagram: @mara.drawings
Facebook: @Mara.Draws

Rakstu sagatavoja Elīna Bērziņa

Foto no Māras Skujas personīgā arhīva

Tumšo dienu tikpat daudz cik gaišo- darbs dzīvnieku patversmē ir ar “garoziņu”, tomēr ticība labajam cilvēkā saglabājas

19. mar. 2021, Nav komentāru

Katru gadu ir tāds brīdi, kad uz ielām ir dzirdami ņaudieni vairāk kā parasti. Tiek sociālie tīkli pārpludināti ar sadzimušo kaķēnu bildēm, ir gan tie kas lepni dāļā savā šķūnī sadzimušos kaķēnus, gan tādi kas dzīvnieciņus atraduši kastēs, pamestus visdažādākajās vietās, un tagad meklē palīdzību. Šajos brīžos, tāpat kā tajos, kuros uz ielas saskrienies ar klejošu suni, kura acīs vari izlasīt izmisumu un pamestību. Rodas jautājumi tiem cilvēkiem kuri ir atbildīgi par neaizsargāto likteņiem. Kāds ir viņu attaisnojums bezatbildībai? Lai pasaulē būtu līdzsvars, ir arī tādi cilvēki, kas steidz Bezatbildīgo kļūdas labot. Šajā reizē es sarunājos ar Elīnu Dambi dzīvnieku patversmes “Astes un Ūsas” vadītāju.

Lasīt tālāk »

Lindas MOZAĪKAS māksla kas runā par “saldās” pop dzīves skarbo realitāti - suņu pasaulē!

8. mar. 2021, Nav komentāru

Mūsu sarunas laikā skan gan smiekli, gan kaismīgi izsaucieni, gan ir mirklis, kurā gulbeniete Linda nespēj slēpt asaras. Asaras Lindai izvilina sāpes par līdzcilvēkiem, kas netiek saprasti, piemēram, par Grētu Tūnbergu, kuru komentāros cilvēki apceļ nemaz neiedziļinoties viņas slimībā. Par stereotipiem, kas šķir un sabiedrībai neļauj pieņemt citādākus cilvēkus. Par dzīvnieku un dabas ciešanām. Un šobrīd arī mazliet par sevi, jo māksliniecei covid laiks ir bijis grūts un ir nedaudz atņēmis spēkus.

Tomēr kas ir Linda, un kā viņa kļuva par mūsu stāsta varoni? Linda ir māksliniece, kas ir uzrakstījusi trīs grāmatas par ceļošanu, un sevi velta mozaīkas mākslai. Un tieši mozaīka saveda mūsu ceļus, jo viņas mozaīkas Pop suņi (PopDog) ir tapuši pastkartēs ar vēstījumu. Bet, kad es jautāju Lindai pašai, kas īsti ir Linda, tad viņas atbilde skan šādi: “Ja tu man prasi kas es esmu, es teiktu, es esmu Linda. Tāpēc, ka it īpaši dzīvojot Spānijā, tad kad tu padzīvo ārzemēs, tad tu saproti, cik ļoti tev nepatīk kastēs likšana, ka tevi nozīmogo - tu esi ārzemnieks, tu esi iebraucējs, rakstniece, vai politiķe, vai sieviešu tiesību aizstāve, vai suņu tiesību aizstāve. Es esmu Linda, kurai patīk dažādas lietas, bet kas ir kopsaucējs mākslai un rakstīšanai - tā ir tā stāstu izstāstīšana.”

Lasīt tālāk »

Ar kartīti var pateikt, ka tev cilvēks nav vienaldzīgs

20. jan. 2021, Nav komentāru

SIA Typical cenšas darīt visu, lai būtu sociāli aktīvi un veicinātu emocionālo saikni starp cilvēkiem. uzņēmuma īpašniece Elīna Bērziņa intervijā stāsta par savu uzņēmējdarbības ceļu, par īpašajām pastkartēm un apsveikuma kartītēm, par savu jauno pastkaršu kolekciju "Mežsss" un savu dzīves ceļu. Ar Elīnu sarunājās Ieva (Gulbenes novada bibliotēka).

Kas ir Elīna?

Esmu Elīna Bērziņa, sociālā uzņēmuma Typical Latvian vadītāja. Esmu diezgan spītīgs, dumpiniecisks cilvēks, kuram diemžēl ik pa laikam izlaužas Dona Kihota tieksmes, kad reizēm gribas cīnīties ar tām dzirnavām, lai gan zinu, ka tas ir bezjēdzīgi.

Ar ko nodarbojas Tavs sociālais uzņēmums?

Līdz šim, organizējām apmācības cilvēkiem ar invaliditāti, kurās centāmies cilvēkiem palīdzēt ieraudzīt savus talantus, ar kuriem viņi šobrīd varētu mēģināt atrast veidu kā nopelnī. Bet Covids darīja labojumus. Šobrīd mēs atbalstam mākslinieku Mareku, kura gleznas pārtaisām pastkartītēs ,viņš saņem 50% ieņēmumu no katras pārdotās vienības un es jūtu, ka šis variants ir daudz paliekošāks, nekā apmācības, kurās no 10 cilvēkiem, ja paveicās, tikai 1 vai 2 pēc tam arī kaut ko darīja. Tādēļ nākotnē arī daļu ienākumu novirzīsim konkrētiem cilvēkiem radot viņu darbus.

Tomēr cilvēkos, un es par to viņus nenosodu, ir tā cerība, vēlme un gaidas, ka kāds atnāks pie Tavām durvīm, pieklauvēs un teiks, es Tevi visu mūžu gaidīju, nāc es tev tagad parādīšu kas jādara un kopā darbosimies. Ir ļoti maz cilvēku, kuri būtu gatavi paši meklēt tos ceļus, kā kļūt par pilntiesīgu sabiedrības locekli, ne tikai ikdienas dzīvē, bet arī finansiālajā jomā.

Kāpēc Pastkartītes?

Es pastkartes sakumā redzēju, kā tādu veco laiku Twitteri, jo laukums, uz kuru Tu raksti, ir ierobežots. Mūsdienu cilvēks vienmēr attaisnojas ar savu milzīgo skrējienu, es gan teiktu daļēju slinkumu, tad pastkarte ir ērts veids kā Tu tik un tā personīgi vari kādam pateikt, ka Tev viņš nav vienaldzīgs.

Kāpēc vairāk sss kolekcijā Mežsss un kāpēc mežs bez cilvēka? Vai cilvēks sabojātu mežu?

Kad cilvēks ienāk mežā, viņš drusku to mežu padara reālistiskāku, jo kamēr nav cilvēks, man liekas, ka mežā ir brīnumi, tur ir noslēpumi, tur ir varbūt tā tumšā puse, kas parasti ievilina cilvēku. It kā man nebūtu iebildumu pret pastkartēm, kurās cilvēks ir mežā, tomēr skatoties no pārdošanas iespējām, cilvēki ir atturīgāki iegādāties pastkartes, uz kurām ir cits cilvēks. Man pašai mežā patīk, kad esmu ar savu ģimeni bez citiem cilvēkiem, jo tad tā nav burzēšanās kopā, tas ir saplūšana ar mežu pa īstam. Tu dzirdi tos trokšņus, Tu dzirdi lietas, kuras varbūt pat nav, bet tā iztēle Tevi spilgtina, jo Tu atrodies svešā un savā ziņā savvaļiskā vidē. Un tāpēc Mežs bez cilvēka, manuprāt ir skaistāks. Mežā, kurā parasti uzturos, ir tā šalkoņa no priedēm un citiem kokiem un, manuprāt, mežam piestāv tas mežssss šalcošā skaņa, kas rada šis sajūtas, ka neesi tur viens.

Ko Tu novēlētu sev un citiem?

Kaut kādās lietās man pietrūkst tās Elīnas, kura bija pirms 5 gadiem, kas uzsāka biznesu,sāka darboties aktīvi sociālajā jomā, jo tā Elīna bija daudz tīrāka un mazāk apbružājusies. Un man gribētos novēlēt sev un līdz ar to arī jums visiem pārējiem rūpēties par savu iekšējo tīrību. Reizēm nav nemaz tik slikti, ja Tu esi nedaudz naivs un lielākā ticībā par apkārtējo pasauli, jo iespējams, ka tieši ticība rada brīnumus un palīdz mums ieraudzīt skaistās lietas.

Interviju sagatavoja Gulbenes novada bibliotēka

Pilno video interviju meklējat Gulbenes bibliotēkas YouTube kontā.

Labu fotogrāfiju neuzņem aparāts, bet cilvēks, kurš aiz tās stāv

25. nov. 2020, Nav komentāru

IEPAZĪSTIES AR MIRKĻU ĶĒRĀJU ARTU JOMU (34)

Dzīvesvieta:

Ozolnieki

Izglītība:

Privātkurss fotogrāfijā pie fotomākslinieka Jura Zēberga;
foto apstrāde pašmācības ceļā.

Pieredze:

fotogrāfē kopš sevi atceras, bet tā īpaši prasmīgi tomēr kopš 2017.gada (pēc foto kursa)

Artas sasniegumi:

2018. gadā fotokonkursā „Jelgava Latvijas simtgadē” kategorijā ‘Pilsētainava’ 1.vieta;
2018. gadā Jelgavas novada rīkotā fotokonkursā „Jelgavas novada upes” 2.vieta;
2019. gadā Jelgavas pilsētas fotokonkursā „Jelgava 2019” kategorijā ‘Portrets’ 3.vieta;
2019. gadā Jelgavas novada rīkots fotokonkurss „Pavasaris Elejas muižas parkā” 2.vieta.

Mīļākais gadalaiks bildēšanai:

Visi, fotogrāfijai ir ļoti grūti izvēlēties vienu. Sliecos uz Pavasari, bet tikai tāpēc, ka tas principā ir mīļākais gadalaiks (bet ar fotogrāfiju diez vai tam sakars.)

Dzīves moto:

Dzīvot palīdz mirdzošas acis un veselīgs optimisms.

Artas darbus vari atrast:

https://www.facebook.com/ArtaJomaFoto/

https://www.instagram.com/antikleopatra

Lasīt tālāk »

(Iedvesmo) Ar optimismu un ticību stājas pretī ikdienai –gleznotājs Mareks

18. okt. 2019, 8 komentāri

Viena diena, viens tavs lēmums var izmainīt pilnīgi visu. Tā notika ar Mareku. Pēc tam Mareks varēja grimt, vai celties. Viņā bija spēks celties. Pirms nelaimes Mareks bija sanitārs slimnīcā, pēc- viens no populārākajiem gleznotājiem Latvijā. Viņa darbi priecē ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī ceļo uz ārzemēm, lai tur nestu ticību un mīlestību.

Diena no dienas, jeb ikdiena, kurā nesajukt prātā ja esi garā stiprs

Kā Mareks pats atzīst, tad faktiski visas dienas pa lielam ir vienādas. Izņemot gadījumus, kad jābrauc uz kādu pasākumu. No rīta Mareks pagriežas uz sānu, palasa Bībeli kas ir obligāta dienas sastāvdaļa, kā gleznotājs pats saka: „Priekš manas gara izaugsmes”. Pēc tam paskatās kas notiek sociālajos tīklos, un ap pulkstenis 11:00 sāk trenēties. Tad paēd pusdienas, pagaida kad asistente paēd. Pēc tam pluss /mīnuss līdz kādiem 17:00/18:00 glezno, ja tajā dienā neatbrauc kāds ciemiņš. Paēd vakariņas. Paskatās kādu filmu un atpūšas.

Lasīt tālāk »

(IKDIENA) Sava darbavieta- viens no iemesliem kas dzīvi padara skaistu!

5. aug. 2019, Nav komentāru

Mūsu bloga pirmā stāsta varone ir Ligita Stikuste. Šobrīd kā brīvprātīgā viņa darbojas Lūznavas muižā, bet ļoti cer drīzumā atgriezties atkal kā darbinieks. Visas jaunās sievietes cerības tiek liktas uz atkārtotas darba vietas izveidi. Kad Ligita runā par darbu – viņa staro. Acīs lēkā prieka gariņš, bet uz lūpām ir smaids. Dienas gaitas Lūznavas muižā ir kļuvušas par daļu no viņas. Būt kam piederīgai ir vēl viens iemesls kāpēc Ligitai dzīve šķiet skaista. Ja vien nebūtu tas mākonis…mākonis vārdā vai izdosies iegūt tuvākajā laikā darbavietu tik mīļajā muižā!?

Ligitu iedvesmo pati dzīve, tas, ka viņai ir dota iespēja to dzīvot. Protams arī apkārtējie cilvēki, ģimene, vieta kurā dzīvo. Viņa piekrīt reiz lasītajam: „Jāpriecājas par to, kas ir dots, nevis jādomā par to kā nav. ”, jo Ligita atzīst, ka reizēm piezogas domas par to, kāpēc tā notika, kāpēc es dzīvoju, kāpēc man kaut kā nav? Bet tai pat brīdī viņa spēj ieraudzīt to, ka dzīve ir skaista, un nav lieki sevi jānomāc ar domām par to kā nav un nevar būt.

Lasīt tālāk »

Būt par sociālo uzņēmēju- ko tas nozīmē?!

5. sep. 2018, Nav komentāru

Uzsākot biznesu mūsu sociālais mērķis bija- caur produktu veicināt emocionālo saikni starp cilvēkiem, kopt attiecības dziļākā līmenī ne tikai caur gadžetiem. Bet ar laiku, dažādu notikumu ietekmē sapratām, ka varam un vajag darīt vairāk. Tā kā viena no uzņēmuma dibinātājām ir kopš dzimšanas ratiņkrēslā, tad otru sociālo mērķi bija viegli izvēlēties- cilvēku ar invaliditāti integrēšana darba tirgū-sabiedrībā, un sabiedrības un uzņēmēju izglītošana. Savā ziņā var teikt, ka esam "dubult sociāls uzņēmums".

Šai rakstā tiks apkopotas dažas atziņas no uzņēmuma vadītājas un līdz-dibinātājas Elīnas -par to, ko nozīmē būt sociālam uzņēmējam:

Lasīt tālāk »

Rakstīt, nerakstīt, labāk rakstīti!

15. feb. 2018, Nav komentāru

Lai cik būtu drūma diena, tā vienmēr kļūst gaišāka atrodot pastkastītē negaidītu pastkarti vai vēstuli. Tāpēc šoreiz parunāsim par iemesliem, kuru dēļ būtu vērts apsvērt pastkaršu rakstīšanu.

Tavs laiks ir vērtīgākais ko tu kādām vari uzdāvināt!

Ikdienu mēs pavadām ziņu pārbagātībā, katru dienu tiek nosūtīts liels skaits īsziņu, pavadām daudzas stundas čatojot Facebook. Informācija pārklājas, saplīst telefons un ziņas izzūd it kā nekad nebūtu eksistējušas. Vai atziņas par piedzīvoto ir pelnījušas izgaist? Vai nebūtu jauki, patiešām sliktā dienā, tās paņemt rokā un pārlasīt? Cik daudz no tevis atņemtu tas, ja svētkos ar savu sirds siltumu dalītos ar īstu apsveikumu? Un iedomājies, cik daudz tas dotu draugam. Nē, kāpēc svētkos, labāk ikdienā, tā negaidīti, bet ļoti silti pārsteigt ar savu klātbūtni uz pastkartes mīļos. Jā, īsziņa ir ātrāk, bet ne jau ātrums tiek novērtēts, bet gan laiks kuru veltīji ieskrienot veikalā un nopērkot kartiņu, rakstot ar savu roku. Tā tu parādi, ka neskopojies ar dārgāko kas mums ir, savu laiku.

Lasīt tālāk »

Pirkumu grozs